Bez šauv=bām, nedaudz māc skumjas par to, ka šis būs pēdējais vakars Stambulā, taču vakar pieķēru sevi pie domas, ka ļoti ļoti esmu oilgojusies pēc mājām un gribu mācīties, kas izklausās pilnīgi slimi, taču tā ir nespeciāli kļuvusi par neatņemamu manas dzives sastāvdaļu.
Šorīt mani bungāja augšā 10os, jo bijām paredzējuši braukt uz vēl kādu tirgu Āzijas daļā. 11os izbraucām es, Elīza, Rūdolfs, Antils un Kāmis uz tiešām nezinu kurieni, bet tur mēs garšīgi un lēti pabrokastojām. Es tur gandrīz nopirku Līzai somu, bet tad es uzzināju, cik viņa maksā un tomēr nenopirku, ai.
Tas tirgus bija nu tipisks tirgus, kurā Lacosta un Aber Crombie džemoerīsus var dabūt par 10TL, kas ir 3 lati. Puikām jau baigi noveicās un viņi visu ko foršu sapirka. Es uzķēros vienīgi uz auskariem un vienu matu aksesuāri, kuri katrs maksāja 1-3TL. Elīza dabūja baigi krutās Adidas sporta bikses par 3 latiem, bet Paulim laikam tomēr zābakus vedīs uz decembri, jo tie šeit ir vai nu par kādiem 40latiem vai arī pilnīgi plastmasnieki.
Pilnīgi negribēdami, nošmaucāmies un nesamaksājām par autobusu, labi vien ir, jo šodien atkal dārgās cenas.
Te pat pie mājas ir divi awesome saldumu veikali, vienā es nopirku Profiteroli 1kg par 15TL priekš mums visiem, tas ir pilnīgs ārprāts, cik viņš ir garšīgs, Elīza sapirka Baklavas. Tā nu mēs sēžam uz balkona, ēdam turku saldumus un dzeram kafiju.
Vispār turku virtuve ir kaut kas neatkārtojams, tādā ziņā es te varētu dzīvot, mani visvairāk, protams, iepriecina lielā saldumu daudzveidība un garšīgums. izejot no mājas nekad nav jāuztraucas par tukšu vēderu, jo visur uz ielas ir tie mazie kioskiņi ar kebabiem, doneriem, durumiem, ceptiem kastaņiem, rīsu maisījumiem iepildītiem gliemežvākos, cepta kukurūza utt.
Kā jau vakar teicu, šovakar iesim uz to super terasi uzpīpēt ūdenspīpi, iztērēt pēdējo samainīto naudu, garšīgi paēdot. Ai, šīs brīvdienas ir tieši tas, ko es gribēju, ne Vācija, ne Amsterdama, ne Venēcija, ne Londona nevarētu man dot to, ko es saņemu šeit. Nezinu - diemžēl vai par laimi, bet pēc šī brauciena es kļūšu apsēsta ar ceļošanu, mani uzlādē viss jaunais un neredzētais, tā ir tāda aktīva atpūta, ka es nevis guļu okeāna malā un sauļojos, bet gan esmu nepārtrauktā cilvēku burzmā, runājoties ar viņiem, izmēģinot katru dienu simtiem jaunu lietu, garšu, sajūtu. kamēr esmu jauna, tikmēr tieši tas man ir vajadzīgs, kūrortus braukšu baudīt ne ātrāk kā pēc 20 gadiem. ehh
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru