stāsts par vakardienu.
aizbraucām uz Taksim. Tā ir vienkārši MILZU ballīšu ielas. Vispirms aizgājām uz vietu, kur varam paēst un iedzert, tādā jumta terasē ieēdām frī kartupeļus, mežonīgi izdejojāmies pie salsas mūzikas un Rūdolfā atkal brīnumainā kārtā atraisījās galīgi out of control dejotājs.
Tālāk devāmies meklēt bāru, kur var dabūt tekilu par 4TL, tik ilgi meklējām, vairākas reizes apmaldījāmies, beigu beigās 'zaudējām' 3 mūsu biedrus, kuri dažādu iemeslu dēļ bija spiesti braukt mājās ar briesmīgi dārgu taksi 35TL. Es, Elīza, Rūdolfs un Antils palikām turpināt meklēt tekilas vietu, bijām tik nealaidīgi, ka beigu beigās arī atradām. Paņēmām katrs divus tekilas šotus, kad Elīza izdomāja paņemt alu. Un ko tad es - alus nedzērāja, bet sēdēšu rokas klēpī salikusi? Nē, es arī paņemu alu, kas man actually garšoja. Pa vidam mums bārmeņi visiem uzsauca katram 2 Malibu šotus (iepriekšējā salsas vietā arī tikām cienāti ar dzērieniem par brīvu). Atnāca Elīzas citi turku draugi, no kuriem man vislabāk patika Ozans, visu vakaru ar viņu runājām, izrādās, viņš ir bijis Rīgā, pie tam viņam ļoti patika. Bija jauki dzirdēt kaut ko foršu par savu valsti, vairojās arī mans optimists. Ozans saka, ka latviešu galvenā problēma ir pesimisms, kam es pilnībā piekrītu. Jo visur ir problēmas, gan ekonomiskas, gan sociālas, bet visi lēnām tiek pāri, koncentrējoties uz to, kas ir patīkams, arī turki. Viņš atvainojās mums to turku vietā, kuri pret mums šeit izturās nesaudzīgi un neiecietīgi. Galu galā līdz kādiem 3jiem nosēdējām bārā, kad sapratām, ka jābrauc mājās. Ozans pasauca mums taksi tikai par 20TL.
Tad sekoja atkal piedzīvojums, jo, protams, dzīvoklī visi gulēja. Tā nu mēs pusstundu sēdējām kāpņu telpā, mēģinādami iekļūt mājās, bet jau samierinājušies ar domu, ka gulēsim tur pat aiz durvīm :D Smieklīgi. Pēc visu iespējamo telefona numuru zvanīšanu, nerunājot nemaz gling gling pie durvīm, Signe nāca mūs glābt, atvēra durvis.
Filmas turpinājums ir tagad no rīta, jeb nu jau pa dienu, drīz atbrauks Ozans, vedīs mūs uz Grand Bazzar un vēl dažām vietām, ko, viņš saka, mums obligāti jāredz. Vakarā plāns atkal iziet kaut kur ārā ar cerību, ka nevienam nekas nesāpēs, nepaliks slikti vai tamlīdzīgi.
Jāsaka atklāti - pilnīgi nemaz negribās atgriezties Latvijā vismaz vēl kādu nedēļu, gribās pabaudīt sauli, siltumu un brīvību, taču nu neko, pirmdien vakarpusē jau būsim atpakaļ gatavi visu atlikušo ziemu salt un daudz mācīties. Mācīties man pat gribās, tikai bail, vai visu paspēšu. Gan jau!
Es tak esmu optimiste, tādēļ nešaubos, ka arī šovakar, rīt un parīt mums ies lieliski, arī Latvijā mūs gaida savi pienākumi, pirmā Advente, Ziemassvētki, sniedziņš un visas ar to saistītās izklaides. pašlaik es uztraucos tikai par to, kā lai šodien tirgū iemācos nokaulēt maksimāli zemu cenu visam, ko vēlos pirkt, bet visam pienāk pirmā reize un pieļauju, ka arī tas man plus mīnuss izdosies, jo, ņemot vērā to, kā mums te visi uzsauc dzērienus, varētu būt, ka arī ar citām precēm nevajadzētu būt problēmām. īīī. esmu excited un gatav doties šodienas piedzīvojumos. Izgulēšos Latvijā.
:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru