Šodiena kā vienmēr pilna ar iespaidiem.
Atkal ar prāmi braucām uz Eiropas daļu, šoreiz safočēju speciāli tētim nenormālos zivju daudzumus ūdenī, pie kam tās zivis ir lielas, tieši tādēļ ne velti visi tilti un jebkura cita brīva piekļuve Bosfora ūdens malai ir pārpildīta ar makšķerniekiem, no vienas vietas kā nosēts ar viņiem, arī tos iemūžināju. Kaijas arī te ir trakas :D
Apmēram divas stundas pavadījām Grand Bazzar. vēl atbilstošāku nosaukumu nevarētu iedomāties, tas tirgus ur TIEŠĀM milzīgs. Es domāju, ka mēs labi ja trešo daļu izstaigājām, bet nu tur visur ir aotuveni viens un tas pats tikai par atšķirīgām cenām. Sadalījāmies un es gāju ar Sņigu, protams, nepadomājām, ka esam divas meitenes turku ielenkumā, pie kam man šodien atkal īsie svārciņi. 80% visu pārdevēju, kam gājām garām, jautāja, no kurienes esam, vai neesam māsas un vai nevēlmaies ienākt viņu veikaliņā. bet mēs, saskatījušās šausmu filmas, nespērām kāju nevienā būcenītī, skatījāmies tikai uz to, kas bija ārpusē, kas jau bija daudz. Es saņēmu apmēram 10 bildinājumus, par ko man piesolīja visu ko, sākot ar dāvaniņām no viņu veikala, beidzot ar Ferarī. Piemēram, es eju un viens pārdevējs - jauns čalis, no muguras sauc: "Wait, something dropped there!", es pagriežos, skatos zemē, kas man izkritis un viņš saka: "Ou, no, it was just my heart", mēs ar Sņigu par to pasmejamies, puika ar mums sāk runāties, protams, aicina precēt viņu, beigu beigās uzdāvina mums abām piespraudītes ar tām 'zilajām acīm', kas aizsargā no ļaunas acs. Pret visiem vispār bijām ļoti laipnas un draudzīgas, tā pat arī pret jaunekli, kuru satikām tirgus sākumā, apsolīdamas, ka atgriezīsimies. Arī viņš mūsu dēļ bija gatavs darīt jebko, fotografējās ar mums, arī uzdāvināja tādas pat piespraudītes un novēlēja visus iespējamos labākos novēlējumus, kādi iespējami. Vienīgais, ko es vēlētos, lai nebūtu noticis bija tas,ka man viens pārdevējs nobučoja roku, kas bija pilnīgi neplānoti, negaidīti un es vispār biju šokā, bet neko jau. Nenopirkām neko bez kaulēšanās, dažās vietās vairāk, citās mazāk, bet karu preci nokaulējām vidēji aptuveni 2reiz lētāku, nekā tās sākumcena, beigās jau musm bija sava stratēģija. Iztērēju kādas 80TL kopā, izskatās jau, ka neko neesmu nopirkusi, bet visi tie mazie nieki tur bija tik daudz, nevarēju saprast, kuram ko aizvest, beigu beigās vedīšu tikai ģimenei.
Ozans pēc tirgus aizveda mūs nogaršot vēl vienu nacionālo ēdienu - Kofte. Tie ir tādi jēra gaļas gabaliņi ar asu mērci, pipariem, ko var ēst pēc izvēles, plus klāt nāk mīksta tikko cepta maizīte. Es jau tagad vairs nedzeru neko citu kā tikai Ayranu. Vēlāk es nogaršoju vēl negaršotu baklavas veidu, no tiem gan var pārēsties līdz nelabumam, ar citu palīdzību apēdu 3 gabaliņus, vēl trīs man tagad stāv blakus trauciņā. pataupīšu vēlākam. tagad esam mājās un pagaršojām augli Aiva, kaut kas starp cidoniju un ābolu, bet arī ļoti garšīgi. man vispār laikam ļoti iepatikusies turku virtuve. Šovakar nekāda baigā ballīte negriezīsies, bet laikam aiziesim vnk kaut kur padejot te pat netālu no mājām, uz Eiropu nebrauksim.
Rīt ir praktiski pēdējā diena, plānojam aizbraukt uz vienu iepirkumu centru, kurā gan nekāda baigā iepirkšanās nesanāks, jo lielākā daļa tēriņiem paredzētās naudas jau notērēta, bet gan jau kaut kas acīs iekritīs. Rītvakar iesim uz to pašu terasi, kur bijām pirmajā vakarā, savilksim visu ceļojumu apļveida kompozīcijā, vispār labais.
Rūdis ar Antilu ir galīgi aizrāvušies ar kaut kādiem neizsīkstošiem jokiem par turku draudzību - šeit puiši staigā apķērusī viens otru, sabučojas tiekoties, tur roku viens otram uz ceļa, lai gan ir vienkārši labi draugi, viņi abi, protams, to visu laiku izķēmo kā vien māk.
Tagad es iešu pasēdēt uz balkona un mēģināt ielēkt sarunās, drīz iesim ārā.
Jauku jums visiem vakaru, tiekamies pavisam drīz!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru